KLIENTU APKALPOŠANAS CENTRS
Rīgā, Pils ielā 20, pirmajā stāvā
Darba laiks:
Pieminekļu
dokumentācijas
centrs
Rīgā, Pils ielā 20
Piektdien
10:00 - 16:00
Webmail
REINHOLDS GEORGS ŠMĒLINGS. RĪGAS PILSĒTAS ARHITEKTS
Pilns pētījums atrodas inspekcijā.
TAUTAS CELTNIECĪBAS OBJEKTI
Lauku koka apbūve (tai skaitā tautas celtniecības objekti), kurus atbilstoši 2009.gada 14.jūlija finansēšanas līguma Nr. GP - FL - 114 pielikumam Nr.1, 2009.gada augustā, septembrī un oktobrī apsekojuši Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja darbinieki M. Kuplais, U. Niedre, U. Veisbuks, V. Zlemete.
M. Kuplais,
U. Niedre,
U. Veisbuks, V. Zlemete.
Pilns Tautas celtniecības pieminekļu pētījums atrodas inspekcijā.
Pēc Kuldīgas rajona Klosteres (Jamaiķu) Sv. Pētera ev.-lut. draudzes iniciatīvas 26. martā inspekcijas speciālistu grupa un restauratore-vecmeistare Aīda Podziņa izbrauca uz Klosteres baznīcu, lai izvērtētu senā altāra retabla stāvokli un tā restaurācijas iespējas, kā arī savāktu materiālus šī 17. gs. kokgriezēja un gleznotāja darba iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Altāra retabls ar gleznu ilgāku laiku bija glabājies Kuldīgas novada muzejā. Nozīmīgais vēlās renesanses (manierisma) laika mākslas piemineklis nu ir atgriezies savā mājvietā.
Kuldīgā, pašā vecpilsētas centrā Raiņa ielā 6, atrodas valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Sv.Trīsvienības Romas katoļu baznīca, celta 1640.gadā. Tajā atrodas divdesmit dažādi valsts nozīmes mākslas pieminekļi, tai skaitā trīs krāšņiem kokgriezumiem rotāti altāri un ērģeļu prospekts, ko līdz kritiskai stadijai sabojājuši ķirmji.
Par patiesi priecīgu Ziemassvētku pārsteigumu izvērtās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Arhitektūras un mākslas daļas speciālistu izbraukums uz Liepāju 2008. gada decembrī. Liepājas Brāļu draudzes lūgšanu namā atrasta par bojā gājušu uzskatītā J. Valtera altārglezna.
Mākslas zinātniece, mākslas maģistre Kristiāna Ābele, vācot materiālus grāmatai par Latvijas mākslas klasiķi Johanu (Jāni) Valteru (1868.-1932.), saskārās ar faktu, ka 1904. gada februārī Jelgavā notikusi izstāde, kurā eksponēta J.Valtera altārglezna. Izstādes katalogā tā minēta ar nosaukumu „Nāciet pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi”. Gleznu aprakstīta arī vietējā presē. Avīze Mitausches Zeitungs lasītājus aicināja altārgleznai ar Kristus tēlu pievērst īpašu uzmanību, jo pārdabiski lielā figūra, it kā mādama un svētīdama, nāk skatītājam pretī no gaismas pielietas ainavas. Tumšā baznīcas altāra nišā glezna spēcīgi iedarbosies uz dievlūdzējiem. Kā dzirdams, tā pasūtīta Irlavas baznīcai (M.Z. 1904. – Nr. 11. 7./20./ februāris).
Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu ir atjaunots nozīmīgs 18. gadsimta otrās puses mākslas piemineklis - Lielvircavas evaņģēliski luteriskās baznīcas kancele. Darbus veica restaurācijas firmas SIA „Intarsija” speciālisti, kuri atjaunoto kanceli 2008. gada jūnijā uzstādīja tās sākotnējā atrašanās vietā Lielvircavas baznīcā.
2009. gada martā Inspekcijas Kustamā mantojuma un restaurācijas metodikas daļas mākslas priekšmetu eksperti veica ekspertīzi vairākiem seniem ieročiem, tostarp vītņstobra šautenei ar franču baterijas tipa krama uzsitiena aizdedzes mehānismu un ar greznu perlamutra inkrustāciju rotātu koka spalu. Izpētes procesā tika apzināts ieroča tehniskais stāvoklis, atklātas izgatavotāja zīmes, noteikts domājamais tapšanas laiks un izvērtētas priekšmeta kultūrvēsturiskās kvalitātes.
2008. gada 16. un 17. novembrī Latgalē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Latvijas Kultūras akadēmijas kopīgi organizētajā pētījuma braucienā profesora Jura Urtāna vadībā atklāti divi iepriekš nezināmi pilskalni - Kiuku pilskalns un Kalvānu pilskalns.
2007. gada vasarā pēc draudzes pasūtījuma speciālisti pārbaudīja pulksteņa ciparnīcas un tā rādītājus. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Sv.Annas luterāņu baznīcas tornī veiktā izpēte apstiprināja prognozes par pulksteņa bēdīgo tehnisko stāvokli un atklāja līdz šim nezināmus faktus vecā laikrāža mūžā.
Mākslas mantojuma nozīmīgākā un senākā daļa Latvijā kopumā ir apzināta un parasti jauni fakti saistās ar seno priekšmetu atribūcijas precizējumu (autora, datējuma noteikšanu, parādoties kādai dokumentārai informācijai). Retāk nākas saskarties ar jaunu mākslas vērtību parādīšanos, kuras līdz šim nav nonākušas speciālistu redzeslokā. Tā noticis ar Preiļu rajona Vārkavas baznīcā atrastajām skulptūrām (18. gs. II puse, koks, griezts, krāsots, h-171 cm).
Cēsu viduslaiku pilī noslēgusies viduslaiku pils arheoloģiskās izpētes 33. sezona. Arheoloģes Zigrīdas Apalas vadībā turpinājās pils pagalma vēsturiskā bruģa attīrīšana, kas aptvēra 320 kvadrātmetrus lielu platību. Līdz 1,5 metrus biezajā kultūrslānī, kas sedza bruģi, atrastas apmēram 300 dažādas senlietas, to skaitā monētas.
Cēsu Jaunās pils centrālajā zālē, bijušajā grāfu Zīversu dzimtas lielajā salonā, kur ilgus gadus bija izvietota Cēsu muzeja etnogrāfijas ekspozīcija, aiz astoņu kārtu krāsojuma atrasti unikāli sienu gleznojumi.
