Latviešu Francais English

KLIENTU APKALPOŠANAS CENTRS

Rīgā, Pils ielā 20, pirmajā stāvā

Darba laiks:

Pirmdien: 10:00 - 18:00
O., t., c., p.10:00 - 16:00
Pārtraukums:12:30 - 13:00

 

 

Pieminekļu

dokumentācijas     

centrs

Rīgā, Pils ielā 20

Piektdien

10:00 - 16:00

JAUNUMI Jaunumu arhīvs PAR INSPEKCIJU DOKUMENTI ZINĀTNISKĀ PĒTNIECĪBA KULTŪRAS PIEMINEKĻI INFORMĀCIJA ĪPAŠNIEKIEM (PAKALPOJUMI) Restauratoriem RĪGAS VĒSTURISKĀ CENTRA SAGLABĀŠANAS UN ATTĪSTĪBAS PADOME STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA KULTŪRAS PIEMINEKĻU GLĀBŠANAS, IZPĒTES UN RESTAURĀCIJAS PROGRAMMA SADARBĪBA AR BĒRNIEM UN JAUNIEŠIEM NODERĪGAS SAITES KONTAKTI PUBLISKIE IEPIRKUMI VAKANCES Sabiedrības līdzdalība BUDŽETS VIEGLI LASĪT

Webmail

 

 

 klientu apkalpošanas centra darba laiks decembrī:

 

22.decembris 10:00-12:30 un 13:00-16.00

23.decembris 10:00-12:30 un 13:00-15:00

30.decembris 10:00-12:30 un 13:00-14:00

 


  "eiropas kultūras mantojuma dienas 2015"

 

 Eiropas kultūras mantojuma dienu (Mantojuma dienas) mērķis ir tuvināt cilvēkus kultūras mantojumam, rīkojot īpašus pasākumus kultūras mantojuma objektos.Mantojuma dienas ir kļuvušas par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem kultūras mantojuma jomā Eiropā. Latvija Mantojuma dienu pasākumos piedalās kopš 1995.gada, kad pievērsa uzmanību koka mantojumam.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (Inspekcija) pateicas par izveidojušos sadarbību ar pašvaldībām un objektu īpašniekiem, rīkojot Mantojuma dienas un aicina jūs pieteikt objektus un iesaistīties 2015.gada pasākumu rīkošanā.

 

 

 Vairāk»

rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes sēdes 

 

Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes 243.sēde notiks

 

2015. gada 7.janvārī plkst. 14.00

 

Rīgā, Pils ielā 20 (ieeja no M.Pils ielas 19).

 

 DARBA KĀRTĪBA:

Vērtēs Rīgas pilsētas robežzīmes atbilstību valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusam

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 5.septembrī Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas sēdē izvērtēs Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska ierosinājumu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļaut pēc mākslinieka Valda Celma ieceres radīto Rīgas pilsētas robežzīmju objektu „RĪGA".

 

Iesniegumā minēts, ka 1980.gadā uzstādītie vides objekti „RĪGA" kļuvuši par iesakņojušos simbolu, kas vieno Rīgu un visu Latviju, tāpat arī ārzemniekiem tie ir Rīgas un Latvijas atpazīstamības zīmoli. Īpaši uzsvērts, ka šie objekti ir vieni no nedaudzajiem padomju laikā radītajiem zīmoliem, kas vieno Latvijas sabiedrību. I.Latkovskis aicina nodrošināt Rīgas robežzīmei valsts aizsardzību, lai novērstu patvaļīgus, nepietiekami izdiskutētus un nepamatotus lēmumus mainīt šī kultūrvēsturiskā vides objekta veidolu.

 

Objekta atbilstību valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusam Inspekcija izvērtēs rīt, tomēr vienlaikus Inspekcija uzskata, ka šobrīd notiekošie Rīgas robežzīmes pārveidojumi vērtējami kā naivi un nekorekti.


 Vairāk»

eiropas komisija pieņēmusi ziņojumu "kultūras mantojums eiropas labā: ceļā uz integrētu pieeju"

Atbildot uz Eiropas Savienības kultūras ministru aicinājumu "izanalizēt kultūras mantojuma ekonomisko un sociālo ietekmi Eiropas Savienībā un iesaistīties stratēģiskās pieejas izstrādē", Eiropas Komisija 2014.gada 22.jūlijā pieņēma paziņojumu "Kultūras mantojums Eiropas labā: ceļā uz integrētu pieeju".

 

Lai pārvarētu nozarei aktuālās problēmas, kultūras mantojuma organizācijām jātver iespējas izmantot Eiropas Savienības finansējuma programmas un rīcībpolitikas - tā vēsta jaunais Eiropas Komisijas ziņojums. Politikas dokumentā "Kultūras mantojums Eiropas labā: ceļā uz integrētu pieeju" teikts, ka nozare atrodas krustcelēs: publiskā sektora finansējums ir sarucis, aizvien mazāk cilvēku piekopj tradicionālo kultūru, bet urbanizācija, globalizācija un jaunās tehnoloģijas arvien sadrumstalo potenciālo auditoriju. Tomēr tajā arī izceltas dalībvalstu un ieinteresēto pušu iespējas ciešāk sadarboties pāri robežām, lai pilnvērtīgi izmantotu kultūras mantojuma potenciālu veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību.

 

Ziņojuma mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm un ieinteresētajām personām pēc iespējas pilnvērtīgāk izmantot ES instrumentos piedāvāto finansējumu, virzīties uz vienotāku pieeju valsts un ES līmenī un galu galā panākt, ka Eiropa ir kultūras mantojumā sakņotas inovācijas laboratorija.

 Vairāk»

EIROPAS  KULTŪRAS  MANTOJUMA  DIENAS 2014. RĪGAS IELAS KULTŪRVĒSTURISKAIS TĒLS LATVIJĀ


Rīga 2014.gadā ir ieguvusi Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusu, pilsētā norisināsies daudzveidīgi un plaši ar kultūru piepildīti pasākumi. Izsenis tiek uzskatīts, ka „visi ceļi ved uz Rīgu”, tāpēc daudzās Latvijas apdzīvotās vietās ir Rīgas vārdā nosaukta iela, laukums, vai ir bijis galvenais ceļš, kas ved uz Rīgu. Bieži tas kalpo par mugurkaulu vēsturiskās pilsētas struktūrai. Izvēlētā Eiropas Kultūras mantojuma dienu tēma ļauj aktualizēt gan pilsētbūvniecības pieminekļu, atsevišķu ēku, kā arī pilsētvides ainavas saistītus materiālā un nemateriālā mantojuma saglabāšanas jautājumus.
Latvijas pilsētās un citās apdzīvotās vietās ir 65 Rīgas ielas, tāpēc ar Rīgas vārdu saistītajam kultūrvēsturiskajam mantojumam ir iespēja pievērst plašāku uzmanību. 
 
 Vairāk»

Par būvniecības ieceri Grēcinieku ielā 25, Rīgā

 

 

Pagājušajā nedēļā noslēdzās publiskā apspriešana būvniecības iecerei „Viesnīcas ēkas jaunbūve Grēcinieku ielā 25, Rīgā”. Ieceres apspriešanas gaitā sabiedrība izteica iebildumus un pauda bažas par Vecrīgas kultūrvēsturiskajā vidē neiederīga objekta būvniecību.

 

Arhitektūras iecere šai vietai iegūta jau 2007.gadā atklātā ideju konkursā, bet sākoties ekonomiskajai krīzei, to neturpināja izstrādāt un īstenot. Arhitektūras idejas autors ir Andris Kronbergs, pieredzējis arhitektūras praktiķis ar ļoti skaidru nostāju un godīgu attieksmi pret savu profesiju, Kultūras ministrijas uzaicināts speciālists Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē, tās priekšsēdētājs, Latvijas Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs un viens no diviem arhitektiem, kas iekļauti Latvijas Kultūras kanonā.

 Vairāk»

Inspekcija rosinās Rīgas pilsētas robežzīmes iekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā

 

2014.gada 5. septembrī, pamatojoties uz Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska iesniegumu un piedaloties dizainerim Valdim Celmam, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (turpmāk - Inspekcija) pieņēma lēmumu virzīt četras 1980.gadā uzstādītās Rīgas pilsētas robežzīmes iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekli.

 

Dizainera Valda Celma projektētā un 1980. gadā uzstādītā Rīgas pilsētas robežzīme „RĪGA" savā vēsturiskajā veidolā ir uzskatāma par nozīmīgu vizuālās komunikācijas dizaina paraugu, kas kļuvis par valsts galvaspilsētas tēla un identitātes raksturīgu elementu. Pārlūkojot Latvijas dizaina vēsturi secināms, ka šobrīd valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā nav nevienas vietējā dizaina ikonas, kas darbotos un būtu aktuāla arī mūsdienās. Objekts ir pilnībā saglabājies savā sākotnējā veidolā, izņemot Rīgas pašvaldības veikto dizaina papildinājumu ar sirds simboli. 

 Vairāk»

Inspekcija piedalās Kultūras mantojuma vērtību tīkla (Heritage Values Network - H@V) iniciatīvā

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija kā Latvijas pārstāve 2014.gada 2. Un 3.oktobrī ir aicināta piedalīties Kultūras mantojuma vērtību tīkla 2.seminārā „Kultūras mantojuma vērtību identificēšana, izvērtēšana un definēšana", kas norisinās Oslo, Norvēģijā, piedaloties partneriem un līdzdalībniekiem no vairāk nekā desmit Eiropas valstīm.

 

Kultūras mantojuma vērtību tīkls ir daļa no kopīgas Eiropas Komisijas partneriniciatīvas zinātniskajā pētniecībā „Kultūras mantojums un globālās pārmaiņas: jauni izaicinājumi Eiropai", kurā Latvija piedalās kā novērotāja. Projekta mērķis ir sagatavot platformu tālāk iniciatīvām ES pētniecības programmā „Horizon 2020".

 Vairāk»

Eiropas Savienības padome pirmo reizi vēsturē pieņem Secinājumus par kultūras mantojumu kā stratēģisku resursu ilgtspējīgai Eiropai.

Grieķijas prezidentūras rosināta Eiropas Savienības Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padome šo mantojuma nozarē vēsturisko dokumentu pieņēma 2014.gada 21.maijā.


Padomes secinājumu vispārējais mērķis ir uzsvērt materiālā, nemateriālā un digitālā kultūras mantojuma lomu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai, tostarp sociālā kapitāla, sociālās kohēzijas un sabiedrības līdzdalības veicināšanai, ekonomikas attīstības nodrošināšanai, Eiropa 2020 stratēģijas mērķu sasniegšanai, kā arī citu saistītu nozaru politiku mērķu sasniegšanai.

 Vairāk»

Izsludināta pieteikšanās Eiropas Savienības Europa Nostra Kultūras mantojuma balvai.

Eiropā ietekmīgākā kultūras mantojuma sabiedriskā organizācija Europa Nostra ir izsludinājusi pieteikšanos Eiropas Savienības Europa Nostra Kultūras mantojuma balvai.

 

Eiropas Savienības Europa Nostra Kultūras mantojuma balva ir kultūras mantojuma nozares prestižākā balva, kas Eiropas mērogā godina izcilākos sasniegumus. Tā novērtē arhitektu, amatnieku, kultūras mantojuma speciālistu, brīvprātīgo, skolu, vietējo kopienu, kultūras pieminekļu un mediju izcilību un pašaizliedzību. Balva ar lielisku piemēru palīdzību iedvesmo radošumam, inovācijām un jauniem sasniegumiem.

 

Līdzās tādām kategorijām kā konservācija, pētniecība, individuālais un organizāciju ieguldījums, izglītība, apmācība un popularizācija, šajā gadā pievienots arī nemateriālais mantojums, kā arī pētniecības kategorija papildināta ar digitalizāciju.

Pieteikšanās termiņš - 2014.gada 15.oktobris.

 

Visa informācija par pieteikšanos balvai atrodama Europa Nostra mājas lapā: http://www.europanostra.org/apply-for-an-award-2015/

 

2013.gadā Eiropas Savienības Europa Nostra balvu par apmācību un sabiedrības iesaisti kultūras mantojuma saglabāšanā ieguva Kuldīgas pašvaldība.

kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programma 2014.gadam

 

2014.gada 4.jūnijā Kultūras ministre apstiprināja Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmu 2014.gadam.

 

Programmas mērķis ir sniegt valsts finansiālu atbalstu valsts nozīmes kultūras pieminekļu neatliekamai glābšanai, kā arī restaurācijai un izpētei.

 

Uz valsts finansējumu izpētei var pretendēt valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļi, savukārt finansējumu neatliekamai glābšanai un restaurācijai piešķir to valsts nozīmes kultūras  pieminekļu  konservācijai  un  restaurācijai,  kuri  īpašnieka  (valdītāja) noteiktajā  kārtībā  ir  pieejami  sabiedrības  apskatei.

 

Programmu atradīsiet šeit.

 

Programmas administrēšanas kārtība šeit.

 

Lai atvieglotu finansējuma pieteikumu sagatavošanu,   turpmāk esam sagatavojuši atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.

 

 Vairāk»

Rietumu Bankas labdarības fonda projektu konkursa „Latvijas Sakrālais mantojums" rezultāti

Rietumu Bankas labdarības fonds kopā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju ir izvērtējis projektus, kurus jau trešo gadu pēc kārtas konkursam „Latvijas sakrālais mantojums" iesūtīja dažādu konfesiju draudzes no visas Latvijas, kuru īpašumā vai valdījumā atrodas valsts vai vietējas nozīmes valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi
 

Šogad tika iesūtīti projekti gan par dažādiem ēku, torņu un kupolu restaurācijas darbiem, gan arī atsevišķu unikālu interjera objektu saglabāšanai, kā arī visnepieciešamāko remonta darbu veikšanai celtņu un interjera glābšanai no mitruma un citiem postošiem apstākļiem.

Konkursa žūrija nolēma Rietumu Bankas labdarības fonda finansiālo atbalstu piešķirt 9 dažādu konfesiju baznīcām no visiem Latvijas reģioniem.

 Vairāk»

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstam – 90

16.aprīli varam uzskatīt par Latvijas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta „dzimšanas dienu". Konkrēti tieši pirms deviņdesmit gadiem - 1924.gada 16.aprīlī laikrakstā „Valdības Vēstnesis" tika publicēta informācija par pirmajiem trim valsts aizsardzībā ņemtajiem kultūras pieminekļiem. Mūsu aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu aizsāka „Valmieras apriņķī Kauguru pagastā J.Eglītim piederošais Gaides māju robežās atronamais un Valmier - Valmiermuižas baznīcas valdes pārziņā esošais brāļu draudzes saiešanas nams." Šim objektam mūsdienu izpratnē tika noteikta arī teritorija „30 metru platumā un 40 m garumā. Par šī pieminekļu aizsardzības pārraugu iecelts agron. H.Endzelins Valmierā."

 Vairāk»

Informācija par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu

Tehnisku uzlabojumu dēļ, uz laiku publiski pieejamā informācija par valsta aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu nav pieejama. Jautājumu gadījumā vērsties pie Juridiskās un pieminekļu uzskaites daļas (tel.: 67229272).

transnacionālās sērijveida nominācijas „Vikingu laika pieminekļi Ziemeļeiropā" iesniegts iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

2014.gada 28.janvārī Parīzē UNESCO Pasaules mantojuma centrā tika iesniegts vērtēšanai pieteikums transnacionālās sērijveida nominācijas „Vikingu laika pieminekļi Ziemeļeiropā" iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Sērijveida nomināciju kopā ar Islandi, Vāciju, Dāniju un Norvēģiju veidoja arī Latvija, pārstāvot Grobiņas arheoloģisko ansambli, kurā saglabājušās Ziemeļeiropai nozīmīgas vikingu laika liecības.

 Vairāk»

Staiceles pilsētas vēsturiskā centra pilsētbūvnieciskā izpēte un saglabāšanas vadlīnijas

24.aprīlī, tiekoties Staiceles bibliotēkā, arhitektu birojs FORMA un „Krists Kārkliņš Design" iepazīstināja Alojas novada domes pašvaldību, Staiceles pagasta pārvaldi, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un iedzīvotāju pārstāvjus ar izstrādāto Staiceles pilsētas vēsturiskā centra pilsētbūvnieciskā izpēti un saglabāšanas vadlīnijām, kas tapušas ar Inspekcijas finansiālu atbalstu.
 Vairāk»

Inspekcijas vadītājs Juris Dambis ievēlēts par Nacionālā kultūras padomes priekšsēdētāju


2014.gada 7.februārī par atjaunotās Nacionālā kultūras padomes priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlēja Juri Dambi (“Laiks kultūrai”), bet par viņa vietnieci kļuva Dace Bluķe (Latvijas Radošo savienību padome).
Izvērtējot līdzšinējo Nacionālās kultūras padomes darbību, Kultūras ministrija pēc kultūras ministres Daces Melbārdes ierosinājuma ir izstrādājusi jaunu Nacionālās kultūras padomes modeli, lai piešķirtu tai lielāku lomu kultūrpolitikas veidošanā.
Pirmajā sēdē Nacionālā kultūras padome diskutēja par Latvijas Republikas simtgades programmas izveidi un par izcilības balvu kultūrā.

Informācija kultūras pieminekļu īpašniekiem par nekustamā īpašuma nodokļi


Sākot ar 2014.gada 1.janvāri, valsts aizsargājamais nekustamais kultūras piemineklis un zeme tā uzturēšanai tiek aplikta ar nekustamā īpašuma nodokli, ja attiecīgais nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām. Pašvaldība kultūras pieminekli apliek ar nodokli, kā arī pēc attiecīgo trūkumu novēršanas - atbrīvo no aplikšanas ar nodokli, pamatojoties uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumu. Pirmreizēju informāciju par kultūras pieminekļiem, kas netiek uzturēti atbilstoši prasībām, inspekcija sniegs attiecīgajai pašvaldībai līdz 2014.gada 10.janvārim.

Līdzšinējais regulējums paredzēja, ka no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas tiek atbrīvots jebkurš kultūras piemineklis, izņemot dzīvojamās mājas un zemi to uzturēšanai, kā arī saimnieciskajā darbībā izmantotu nekustamo īpašumu. Arī turpmāk saglabājas nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākumus par dzīvojamām mājām un par saimnieciskā darbībā izmantotu nekustamo īpašumu.

 

Atzinumus pašvaldībām sniegs Inspekcijas reģionālās nodaļas, vienlaikus par šādiem atzinumiem informējot arī konkrētā nekustamā īpašuma īpašnieku.

Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi renovētām ēkām Rīgā

 
Lai veicinātu kultūrvēsturiski vērtīgu ēku sakopšanu un kultūrvēsturiskās vides kvalitātes uzlabošanu, renovētām ēkām Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā turpmāk tiks piemērota samazināta nekustamā īpašuma nodokļa likme. Saistošie noteikumi tiks publicēti oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» un stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas.
Grozījumi nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtībā paredz piešķirt atlaides vēsturiskās apbūves ēkām un valsts aizsargājamajiem kultūras pieminekļiem, kuriem izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums un veikta fasādes pilna atjaunošana vai ēkas pilna restaurācija, renovācija vai rekonstrukcija.
 Vairāk»

Kultūrvēsturiskā pieminekļa statusa ietekme uz nekustamā īpašuma vērtību

Lai sakārtotu kadastrālās vērtēšanas sistēmu, Valsts zemes dienests (VZD) rūpīgi analizē katru nekustamā īpašuma grupu un strādā pie vērtēšanas modeļu pilnveides. Padziļināta analīze ir par ēkām ar kultūras pieminekļa statusu, kas apkopota tirgus pārskatā „Kultūrvēsturiskā pieminekļa statusa ietekme uz nekustamā īpašuma vērtībām".

 

Informācijas avots: www.vzd.gov.lv

Izdod jaunu grāmatu "Ceļvedis vēsturisko ēku atjaunotājiem"

 

Septembra sākumā izdota jauna grāmata Ceļvedis vēsturisko ēku atjaunotājiem, kas vienkāršā un viegli uztveramā valodā skaidro dažādus jautājumus, kas saistīti ar vēsturisko ēku atjaunošanu. Grāmatas autores ir arhitektes Jana Jākobsone un Kristīne Veinberga, projektu vadītāja Ilze Zariņa, izdevuma tapšanu konsultējis vēsturisko ēku eksperts Juris Zviedrāns.
Iepazīties ar ceļvedi iespējams šeit