KLIENTU APKALPOŠANAS CENTRS
Rīgā, Pils ielā 20, pirmajā stāvā
Darba laiks:
Pieminekļu
dokumentācijas
centrs
Rīgā, Pils ielā 20
Piektdien
10:00 - 16:00
Webmail
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija no valsts budžeta, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 24. pantu iedala līdzekļus kultūras pieminekļu izpētei un saimnieciski neizmantojamu valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai.
2011. gada Programma apstiprināta ar Kultūras ministres S.Ēlertes 17.02.2011. rīkojumu Nr. 6-1-52. Programmas kopējā summa - 130 555 LVL.
2011. gadā valsts budžeta līdzekļi piešķirti 45 kultūras pieminekļu izpētei, restaurācijai, konservācijai.
Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes 172. sēde notiks
2012. gada 8.februārī plkst. 15.00.
Norises vieta: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas sanāksmju zāle (telpas nr. 105 - ieeja no M.Pils ielas).
Krāslavas Sv. Ludviķa Romas katoļu draudze
sadarbībā ar Inspekciju ir izdevusi informatīvu
bukletu latviešu, angļu un poļu valodā par veikto
baznīcas gleznojumu restaurāciju, kas veiksmīgi
tika nobeigta 2011.gada oktobrī. Tas ir bijis veiksmīgs
starptautiskas sadarbības projekts starp draudzi,
Latvijas un Polijas restauratoriem, jo, ņemot vērā
Krāslavas ciešo saistību ar Poliju, altārgleznas restaurāciju
atbalstīja Polijas Kultūras fonds un biedrība „Poļu kopiena”.
Latvijas Lauku tūrisma asociācija sadarbībā ar Inspekciju,
Latvijas Arhitektu savienību, Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministriju, RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāti
ir izstrādājusi Piekrastes apbūves vadlīnijas, kuru mērķis ir atjaunot
un attīstīt vienotu piekrastes vizuāli emocionālo tēlu, reģionālās un
lokālās teritorijas īpatnības. Vadlīnijas ir domātas zemes īpašniekiem,
iedzīvotājiem un uzņēmējiem, visiem būvniecības procesa dalībniekiem
un piekrastes pašvaldībām, kuri plāno un īsteno piekrastes apbūvi,
saskaņojot tradicionālās un mūsdienu vērtības.
Vadlīniju izdošanu finansējusi Inspekcija, kā arī no Eiropas Komisijas
Life programmas, un tās elektroniski pieejamas www.macies.celotajs.lv
Latvijas Kultūras mantojuma zinātniskā padome 2011.gada 15.decembra sēdē pieņēma Rekomendācijas rīcībai ar no jūras izskalotiem koka kuģu vrakiem.
Lai novērstu kultūras vērtību iespējamu zudumu vai bojāšanu, atklājot daļēji vai pilnīgi izskalotus vrakus, kultūras mantojuma aizsardzības un citām ieinteresētām institūcijām, pašvaldībām, kā arī jebkuram interesentam nepieciešams veikt virkni mērķtiecīgu darbību, kas aprakstītas Rekomendācijās Nr.2011-4.
Inspekcija ieguva Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Valsts administrācija” finansiālu atbalstu € 10 000 apmērā, lai īstenotu starptautisku sadarbības projektu „Sabiedrības izglītošana un pieejamības veicināšana kultūras mantojumam kā nozīmīgam līdzsvarotas attīstības veicinātājam” (Public education an awareness raising for heritage as significant force of sustainable development). Kopā ar projekta partneriem - Zviedrijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Norvēģijas Kultūras mantojuma direktorāts – projekts tika realizēts 2011.gada laikā . 8 projekta dalībnieki no minētajām institūcijām, kuru ikdienas tiešie pienākumi saistīti ar mantojuma popularizēšanu, mantojuma politikas ieviešanu, pieminekļu dokumentācijas uzkrāšanu un klientu apkalpošanu piedalījās 3 studiju vizītes – Zviedrijā (Stokholmā un Visbijā), Norvēģijā un Latvijā. Projekta dalībnieki iepazina institūciju struktūru, darba organizāciju un iekšējās komunikācijas pieredzi, kā arī apmeklēja kultūras mantojuma objektus kā labas kultūras mantojuma saglabāšanas prakses piemērus trijās valstīs. Rīgā tika kopīgi organizēts seminārs, kurā laikā ar sadarbības partneru pieredzi kultūras mantojuma pieejamības veicināšanā tika informēti Inspekcijas un Latvijas pašvaldību pārstāvji. Projekts veicināja turpmāko starpvalstu sadarbību kultūras mantojuma aizsardzības jomā.
Nozīmīgu kultūras mantojuma daļu lietišķās mākslas jomā veido seno sudrabkaļu darbnīcu darinājumi. Tie saglabājušies gan muzejos, gan baznīcās. Mākslas pieminekļu sarakstā ir virkne baznīcu liturģijai paredzēto sudraba priekšmetu, starp tiem ar savu kvalitatīvo izpildījumu izceļas manierisma un baroka laika meistaru darbi. Šis mantojums visos laikos ir augstu vērtēts - tas atspoguļojas baznīcu dokumentos atrodamajos rūpīgajos inventāru aprakstos, gadu desmitiem ilgi uzskaitot dārgmetāla priekšmetus. Sudrabkaļu atstātais vēsturiskais mantojums ir uzskaitīts un pētīts arī mūsdienās un, šķiet, ka viss par to ir zināms. Tomēr, izrādās, iespējami arī pārsteigumi un mūsdienās var parādīties līdz šim speciālistiem nezināms vai par zudušu uzskatīts juvelieru mākslas paraugs.
Sadarbībā ar Igaunijas Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, Igaunijas Valsts policiju un Latvijas Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļu šogad tika atgūtas no Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Ismeru vecticībnieku kopienas lūgšanu nama 2008.gadā nozagtās trīs svētbildes.
(informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija)
Vienlaicīgi ar 18.UNESCO Pasaules mantojuma komitejas Ģenerālo asambleju, kas norisinās 7. un 8.novembrī Parīzē, tiek atklāta tīmekļa vietne www.vikingheritage.org, iepazīstinot ar jauno Pasaules mantojuma nomināciju, kas tiek gatavota Pasaules mantojuma sarakstam.